Viņi tika izdzīti no mājas un viņiem bija jādzīvo pamestā šķūnī. Bet viņi nevarēja iedomāties, ko tur atradīs

Marta bija ļoti skaista meitene. Māte viņu audzināja viena, jo Martas tēvs gāja bojā nelaimes gadījumā. Bet, pateicoties naudai, ko mirušajam vīram izdevās ietaupīt, un viņu kopīgajai mājai, sieviete spēja izaudzināt meitu un dot viņai visu to labāko.

Mātes attiecības ar meitu vienmēr bijušas izcilas, Marta bija ļoti pateicīga mammai par visu, turklāt viņa vienmēr izturējās ar savu meitu kā labākā draudzene. Lai gan viņai bija nauda, ​​viņa centās netērēt daudz, lai tā turpmāk nonāktu Martas vajadzībām.

Lasi vēl: Večiņa pieradināja milzīgu pitbulu. Visi no viņa baidījās, bet tas ko dzīvnieks izdarīja, liek apbrīnā noliekt galvu viņa priekšā

Sieviete nopelnīja iztiku, šujot drēbes, viņa bija izcila drēbniece un bija populāra starp turīgajām pilsētas sievietēm, kuras pastāvīgi pasūtīja drēbes no viņas. Ģimene dzīvoja no mātes nopelnītās naudas. Marta bieži palīdzēja mātei, viņa iemācījās visu, ko darīja māte, un, ja sievietei nebija laika kaut ko pabeigt, meita to izdarīja viņas vietā.

Viņa zināja, ka māte dara visu iespējamo, lai viņai nodrošinātu labāku nākotni. Marisa pārņēma šo smago darbu no mātes, viņa viņu apbrīnoja un apsolīja sev, ka, kad viņai būs bērni, viņa kļūs par tikpat lielisku māti kā viņas māte.

Taču sievietei neizdevās ieraudzīt, kā viņas meita guvusi panākumus, jo reiz dzirdējusi briesmīgu diagnozi – vēzis, viņa nomira pusgada laikā. Tāpēc Marta zaudēja tuvāko cilvēku, taču viņa pat nevarēja iedomāties, ko dzīve viņai ir sagatavojusi.

Laikam ejot Marta iepazinās ar vīrieti un viņiem izveidojās kaislīgas attiecības. Meitene pabeidza mācības un mīļotais viņu bildināja. Marta piekrita. Abi pārcēlās uz dzīvi meitenes mātes mājā. Pārim bija daudz naudas un ar laiku Marta palika stāvoklī, abi priecājās par gaidāmo.

Piedzima bērniņš un ģimene bija laimīga. Mazulim bija viss ko viņam vajadzēja, jo gan māte, gan tēvs pelnīja ļoti labi. Pēc pusgada Marta šokēja vīru ar ziņu, ka atkal ir stāvoklī un šoreiz piedzima dvīņi. Ģimene bija kuplā skaitā. Vīrs sievai lūdza aiziet no darba, lai viņa varētu savus mātes pienākumus pildīt pilnībā.

Vīrs vārdā Aigars strādāja daudz, lai spētu lielo ģimeni apgādāt ar visu nepieciešamo. Reiz Martas vīru iesūdzēja tiesā bijusī sieva, viņš nonāca cietumā dēļ darījumiem ar naudu. Martai bija bankā noguldīta mātes nauda. Viņa to izņēma, lai varētu atbrīvot vīru no cietuma.

Vīrs paziņoja, ka tā bija tikai sievas muļķīgā rīcība un viņš neko sliktu nav darījis. Sieva noticēja. Reiz Aigars sievai paziņoja, ka uzsāks jaunu ienesīgu biznesu, bet tam viņam nepieciešama liela naudas summa un tādēļ vajag bankā ieķīlāt viņu māju. Banka iedeva viņiem ļoti lielu naudas summu.

Vīrs paņēmis naudu devās pie sava sadarbības partnera, bet tā arī atpakaļ neatgriezās. Marta bija sagrauta. Un bez naudas. Pēc laika vīrs pateica, ka viņš nevēlas ar sievu un bērniem neko kopīgu un sāks pats savu dzīvi bez viņiem. Pēc pusgada situācija pasliktinājās. Marta nespēja pelnīt tik daudz naudu cik vajadzēja un banka palūdza ģimenei pamest māju.

Ģimene pārcēlās uz jaunu pieticīgāku mitekli, taču viss palika aizvien sliktāk. Martai samazināja algu, viņai vairs nebija pat naudas, lai pabarotu bērnus. Dzīvokļa saimniece izmeta ģimeni no mājokļa, jo Marta nespēja samaksāt īres maksu. Par pēdējo naudu māte nopirka maizi un pienu.

Ģimene devās uz parku un meklēja vietu kur varētu pārlaist nakti. Viss bija bezcerīgi. Viņi ejot pa ceļu izgāja no ciema, bērni bija piekusuši un Marta tālumā ieraudzīja pamestu, pussabrukušu šķūni. Viņi iegāja pagalmā, klauvēja pie durvīm, bet neviens neatvēra. Tā bija pamesta.

Viņa sagatavoja gultas. Nakšņošanas apstākļi nebija no labākajiem, bet vismaz jumts bija virs galvas. No rīta mātei bija jādodas uz darbu. Bērni palika šajā mājā. Māte loti uztraucās par bērniem, taču nebija citu variantu. Viņa nespēja iedomāties kāds pārsteigums viņu sagaidīs…

Bērni spēlējās pagalmā. Vecākā meita sāka rakt bedres pagalmā, bet nejauši izraka kādu vecu lādi. Viņi bija pārliecināti, ka ir atraduši dārgumus, taču pašu spēkiem nespēja atvērt lādi. Marta pārnāca, bet no sākuma pabaroja bērnus un tikai tad nolēma atvērt noslēpumaino lādi.

Iekšā atradās dažādas zelta rotaslietas, nauda un vēstule. No vēstules viņa saprata, ka agrāk šī zeme piederējusi kādam bagātniekam, bet viņš lai pārmācītu savus radiniekus, visus savus dārgumus apraka zem zemes. Vīrietis gribēja, lai šos dārgumus atrod kāds kuram patiešām šīs lietas ir nepieciešamas.

Ģimenes dzīve izmainījās uz visiem laikiem. Kad Aigars uzzināja par Martas veiksmi, viņš vēlējās atgriezties ģimenē, bet viņu nepieņēma. Marta iesūdzēja vīru tiesā par krāpniecību.

Lūk, arī stāsta beigas! Lai arī šī izklausās pēc pasakas, bet tā atgādina to, ka nekad nevajag nolaist rokas. Vajag cīnīties par savu un savas ģimenes nākotni. Dzīve pati jums dos veiksmes staru, tikai jāprot to atpazīt.